Šobrīd jau esam ar to saraduši. Bet ļoti gribētos, lai meitiņai pēc iespējas neattīstītos ilgāk vēlīnās komplikācijas, kas saistītas ar cukura diabētu. Lai tas tā būtu, mums jācenšas nodrošināt pēc iespējas labāka diabēta kontrole. Tomēr tik mazam bērnam tas ir grūti, jo cukura līmenis viņai mēdz būt vienubrīd augsts un pēc brīža atkal zems. Lai kā arī negribējās, tomēr nācās piedzīvot jau pirmo hipoglikēmiju. Tas bija naktī, kad sākās krampji un halucinācijas. Viņa ir par mazu, lai saprastu, kas ar viņu notiek. Pēc slimnīcas vēl ilgi negribēja iet iekšā istabā, kurā viņai bija slikti.
Ir arī vēl kāda problēma, kas saistīta ar cukura mērīšanu un insulīna špricēm. Protams, ir labi, ka varam mērīt cukura līmeni asinīs kā tikai kaut kas liekas aizdomīgs. Bet mazie pirkstiņi jau tā ir ļoti sadurstīti, ka drīz nebūs nevienas veselas vietiņas. Mēram mēs diennaktī vismaz piecas sešas reizes. Protams, reizēs kad cukura līmenis asinīs ir par augstu, mēram ik pēc divām stundām. Arī šprices vēderā un kājiņā nav patīkamas mazam bērnam. Brīžiem tas izdodas tīri labi, bet brīžiem caur asarām. Kājiņas un vēderiņš meitiņai ir tik maziņi, ka grūti atrast kādu brīvu vietiņu špricei. Kājiņās jau ir sabiezējumi un arvien grūtāk atrast, kur iešpricēt.
To visu varētu mazliet atvieglot insulīna sūknītis ar sensoru. Tā atrašanās vieta, būtu jāmaina vēderiņā tikai reizi trīs dienās. Un insulīna sūkņa terapija ir viena no labākajām cukura diabēta kontroles metodēm, jo imitē vesela aizkuņģa dziedzera darbību. Savukārt sensors dod iespēju nepārtraukti kontrolēt cukura līmeni un redzēt rezultātus uz insulīna sūkņa ekrāna. Jo tik mazs bērns pats neatšķir un neizprot savas sajūtas, kad cukura līmenis asinīs ir par zemu vai augstu, un nemāk to pateikt. Mums atliek tikai minēt kā viņa jūtas. Sensors mums dotu drošības sajūtu ar signāliem brīdinot par pārāk zemo cukura līmeni. Un līdz ar to varētu laicīgi reaģēt, lai nesāktos krampji un neiestātos bezsamaņa. Ar insulīna sūknīti Paradigm Veo iespējams ievadīt vēl mazākas insulīna devas. Mazs un ļoti precīzs insulīna ievadīšanas solis, svarīgs cilvēkiem ar mazu insulīna patēriņu, piemēram, maziem bērniem. Atkristu arī pirkstiņos duršana (cukura līmeņa mērīšana asinīs). Kājiņā nebūtu vispār jādur. Insulīna špricēm ir tikai viena vai pus vienība ar ko tomēr nevar panākt to labāko rezultātu. Līdz ar ko insulīna sūkņa lietošanas rezultātā būtiski samazinātos vēlīno komplikāciju risks.
Tikai tas viss apstājās pie insulīna sūknīša cenas. Mēs dzīvojam kā lielākā sabiedrības daļa no algas līdz algai. Un nezinām, kur sameklēt tādu naudu. Protams, varētu atlikt mēnesī nedaudz naudiņas, bet tas būs ļoti ilgi līdz sakrāsim vajadzīgo summu. Bērniņa veselība negaidīs.
Ir grūti lūgt palīdzību, bet dažreiz tas tomēr ir jādara bērna dēļ. Būsim ļoti pateicīgi, ja mums varēsiet palīdzēt.
Lai radītu brīnumu, mums ir nepieciešami vēl 2700 latu. Ja Jums ir iespēja ziedot, aicinām to darīt, izmantojot vienu no šiem kontiem:
Agita Svence (pers.kods 120571-11659) (Katrīnas mamma)
Konta Nr. LV52UNLA0091020560290 ar norādi – Katrīnas Svences insulīna sūknītim.
Latvijas Bērnu fonds:
Brīvības gatve 310-75, Rīga, LV-3601
Reģ. Nr.: 40008018725
Konta Nr.:LV42UNLA0002000707402
Banka: A/S „SEB Banka”
Ar norādi: „Katrīnas Svences insulīna sūknītim”
Nodibinājums "Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām "Cimdiņš""
Reģ.Nr. 40008167435
Adrese Atpūtas iela 16, Ventspils, LV-3601
Banka A/s "Hansabanka"
Kods HABALV22
Konts LV98HABA0551030241786
Ar norādi: „Katrīnas Svences insulīna sūknītim”
Paldies!
